Saspiestā gaisa pielietojumi būvobjektā

Būvniecībā plaši izmantotā apstrāde ar smilšu strūklu tiek pielietota, lai mainītu virsmas izskatu vai stāvokli — piemēram, notīrītu grafiti vai sagatavotu virsmas turpmākiem procesiem, piemēram, krāsošanai. 

Metode balstās uz saspiesto gaisu, kas ar lielu ātrumu virza nelielas abrazīvas daļiņas pa sprauslu uz apstrādājamo virsmu. Atkārtota trieciena spēks noņem nevēlamus materiālus, piemēram, krāsu vai rūsu, un nodrošina vienmērīgu rezultātu. 

Šim procesam nepieciešama pastāvīga vēsa saspiestā gaisa piegāde bez kondensāta un tehniski bez eļļas klātbūtnes: mitrums saspiestajā gaisā var negatīvi ietekmēt iekārtas darbību, savukārt eļļa var piesārņot apstrādājamo virsmu. Turklāt augstas kvalitātes apstrādes ar materiāla strūklu rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no kompresora, kas pastāvīgi atbilst apstrādes strūklas iekārtas spiediena un padeves apjoma prasībām. Tas ietekmē gan spēku, ar kādu daļiņas izplūst pa sprauslu, gan rezultātu vienmērīgumu un kopējo produktivitāti.

Apstrādi ar smilšu strūklu izmanto arī daudzās citās nozarēs virsmu tīrīšanai un sagatavošanai.

Ja abrazīvie procesi ir pārāk agresīvi, bieži tiek izmantota sausā ledus strūkla. Šo neabrazīvo un nekorozīvo procesu būvniecības nozarē galvenokārt izmanto restaurācijas un renovācijas projektos, piemēram, vēsturiskās ēkās vai pelējuma sporu vai ugunsgrēka atlieku likvidēšanai. 

Veicot apstrādi ar sausā ledus strūklā kā tīrīšanas līdzekli izmanto nelielas sausā ledus granulas. Lai gan process ir ļoti līdzīgs tradicionālajai smilšu strūklai, prasības saspiestam gaisam ir atšķirīgas. Sausā ledus strūklai parasti ir nepieciešams augstāks spiediens, un noteiktiem sausā ledus strūklas pielietojumiem saspiestā gaisa sagatavošana ir obligāta prasība līdzīgi kā tas ir pārtikas ražošanas un dzērienu ražošanas nozarē. 

Sausā ledus strūkla virsmu tīrīšanai un sagatavošanai tiek izmantota arī daudzās citās nozarēs.

Renovācijas laikā pneimatiskās lances un pneimatiskie cirtņi tiek darbināti ar saspiestu gaisu, lai demontētu grīdas segumus, piemēram, vinila grīdas, flīzes vai pat betonu. 

Pneimatiskās lances parasti tiek izmantotas, lai noņemtu vinila grīdas segumus, kas ir pielīmēti pie betona grīdām. Pēc tam, kad vinilā ir izgriezts neliels caurums, tiek ievietota pneimatiskā lance un iepūsts saspiestais gaiss. Spiediens atbrīvo vinilu un atdala to no līmes, padarot to ātri un viegli noņemamu no betona grīdas. Pneimatiskajām lancēm parasti ir nepieciešama liela gaisa plūsma. 

Savukārt, pneimatiskie cirtņi tiek izmantoti, lai nodauzītu flīzes, līmes atlikumus vai betonu. Saspiests gaiss virza cirtņa kustību un nodrošina ātru, atkārtotu virsmas apstrādi. 

Uz abiem instrumentiem attiecas tālāk norādītais. Kompresoram nepārtraukti jāpiegādā nepieciešamais gaisa un spiediena apjoms, īpaši ilgākas lietošanas laikā, piemēram, strādājot ar pneimatiskajiem cirtņiem.

Pneimatiskie slīpēšanas un pulēšanas instrumenti darbojas ar saspiestu gaisu. Neatkarīgi no tā, vai tā ir klona slīpēšana vai sienu apmetuma līdzināšana, šie augstas veiktspējas instrumenti palīdz slīpēt, izlīdzināt un pulēt dažādas virsmas būvniecības nozarē. 

Saspiestā gaisa pieprasījums var būt tikpat dažāds kā izmantotās slīpmašīnas. Tāpēc kompresoram jāatbilst plašam saspiestā gaisa vajadzību klāstam. Pneimatiskajām slīpmašīnām parasti ir nepieciešams tīrs un sauss saspiestais gaiss.

Spiediens (bar/psi) nosaka apstrādes strūklas materiāla trieciena spēku. Augstāks kompresora spiediens nodrošina, ka abrazīvajam materiāla piemīt vairāk kinētiskās enerģijas, kas palielina apstrādes ar materiāla strūklu efektivitāti. Tomēr visā sistēmā var rasties spiediena kritumi, tāpēc ir svarīgi optimizēt kompresora iestatījumus, lai uzturētu pietiekamu spiedienu sprauslā. 

Plūsmas apjoms (mērīts m³/min, cfm vai l/s) norāda, cik daudz saspiestā gaisa ir pieejams abrazīvo daļiņu transportēšanai. Nepietiekams padeves apjoms var izraisīt spiediena kritumu, kā rezultātā apstrādes ar materiāla strūklu ātrums ir lēnāks un virsmas sagatavošana ir nevienmērīga. Ir svarīgi vienmēr pārliecināties, ka kompresors atbilst sprauslas izmēram un materiāla strūklas iekārtai nepieciešamajam padeves apjomam. 

Gan spiedienam, gan plūsmas apjomam jābūt līdzsvarotiem — pārāk maza padeve nevar uzturēt spiedienu, bet pārāk mazs gaisa spiediens vājina trieciena spēku.

Kompresora efektivitāti lielā mērā ietekmē apstrādes ar materiāla strūklu iekārtas konstrukcija, īpaši sprauslas izmērs un stāvoklis. Pareiza izmēra kompresoram jānodrošina pietiekams plūsmas apjoms (m³/min, cfm vai l/s), lai nodrošinātu sprauslas gaisa patēriņu, vienlaikus saglabājot ieteicamo spiedienu pie sprauslas, parasti no 6,2 līdz 8,6 bar(pārspiediena) / no 90 līdz 125 psi(pārspiediena). 

Lielākām sprauslām ir nepieciešama lielāks plūsmas apjoms, turklāt, sprauslām laika gaitā nolietojoties, to atvērums palielinās, palielinot gaisa patēriņu. Ja kompresora izmērs nav pareizs, efektivitāte samazināsies pārmērīga enerģijas patēriņa vai nepietiekama padeves apjoma dēļ. Zems spiediens var liecināt par nepietiekamu plūsmas apjomu, ko bieži izraisa sprauslu nodilums, sistēmas noplūdes vai papildu gaisa patērētāji. Vienkāršs spiediena pieaugums nevar novērst padeves apjoma trūkumu. 

Lai optimizētu kompresora efektivitāti, ir svarīgi regulāri pārbaudīt un nomainīt nolietotās sprauslas. Pretējā gadījumā var būt nepieciešams palielināt kompresora izmēru (arī žāvētājus, filtrus un šļūtenes), kā rezultātā palielinās degvielas vai elektrības izmaksas. Veicot sprauslu apkopi un izvairoties no nevajadzīgiem saspiestā gaisa zudumiem, apstrādes strūklas iekārta var darboties efektīvāk, nepārslogojot kompresoru.

Mitrums saspiestajā gaisā vai pārmērīga eļļas pārnese var aizsprostot abrazīvo materiālu un samazināt apstrādes jaudu. 

Tāpēc KAESER piedāvā “System A” saspiestā gaisa apstrādes paketi. Tā nodrošina vēsu saspiesto gaisu bez kondensāta un tādējādi novērš šo problēmu — īpaši mitrā vidē. Ja apstrādes sprauslā ir nepieciešams tehniski bezeļļas saspiestais gaiss, KAESER kā alternatīvu piedāvā “System F” saspiestā gaisa sagatavošanas paketi. Šajā paketē apvienots saspiestā gaisa pēcdzesētājs, centrbēdzes separators un filtrēšana, lai iegūtu vēsu saspiesto gaisu bez kondensāta, kas nesatur netīrumu daļiņas.

Iesūkšanas apjoms ir gaisa tilpums, ko kompresors iesūc pie atmosfēras spiediena. Plūsmas apjoms (FAD) ir faktiski izmantojamais saspiestais gaiss pie nepieciešamā spiediena, kas ir pieejams izejā pēc saspiešanas. Abi ir izteikti laika vienībā. 

Tā kā gaiss ir saspiests, faktiskais pieejamais plūsmas apjoms vienmēr ir mazāks par iesūkšanas apjomu. Tāpēc, ja, nosakot kompresora izmērus priekš jūsu pneimatiskajiem instrumentiem, tiek izmantots iesūkšanas apjoms, nevis plūsmas apjoms, tas var radīt nepietiekamu padeves apjoma novērtējumu. Pareiza plūsmas apjoma nodrošināšana pie nepieciešamā spiediena ir kritiski svarīga attiecīgo instrumentu drošai darbībai un pareizai darbībai.